iztrūcinātC2
глагол/ˈiztruːt͡sinaːt/
Перевод
напугать, вспугнуть
Izbaidīt; satraukt.
Испугать; встревожить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcinu | iztrūcinām |
| 2. | iztrūcini | iztrūcināt |
| 3. | iztrūcina | iztrūcina |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcināju | iztrūcinājām |
| 2. | iztrūcināji | iztrūcinājāt |
| 3. | iztrūcināja | iztrūcināja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūcināšu | iztrūcināsim |
| 2. | iztrūcināsi | iztrūcināsiet / iztrūcināsit |
| 3. | iztrūcinās | iztrūcinās |
- Инфинитивiztrūcināt
- Повелительноеiztrūcini
- Повелительноеiztrūciniet
- Englishto startle, to frighten
- Українськаналякати, сполохати
- Lietuviųišgąsdinti, pabaidyti