izputinātC2
verb/ˈizputinaːt/
Translation
to ruin, to bankrupt, to scatter
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
To bring about, to be the cause of (someone) falling into want, poverty (by losing, e.g., a farm, property); to impoverish.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputinu | izputinām |
| 2. | izputini | izputināt |
| 3. | izputina | izputina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputināju | izputinājām |
| 2. | izputināji | izputinājāt |
| 3. | izputināja | izputināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputināšu | izputināsim |
| 2. | izputināsi | izputināsiet / izputināsit |
| 3. | izputinās | izputinās |
- Infinitiveizputināt
- Imperativeizputini
- Imperativeizputiniet
- Русскийразорить, пустить по миру
- Українськарозорити, пустити з торбою
- Lietuviųnuskurdinti, subankrotinti