izputinātC2
darbības vārds/ˈizputinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izputinu | izputinām |
| 2. | izputini | izputināt |
| 3. | izputina | izputina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izputināju | izputinājām |
| 2. | izputināji | izputinājāt |
| 3. | izputināja | izputināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izputināšu | izputināsim |
| 2. | izputināsi | izputināsiet / izputināsit |
| 3. | izputinās | izputinās |
- Nenoteiksmeizputināt
- Pavēles izteiksmeizputini
- Pavēles izteiksmeizputiniet
- Englishto ruin, to bankrupt, to scatter
- Русскийразорить, пустить по миру
- Українськарозорити, пустити з торбою
- Lietuviųnuskurdinti, subankrotinti