apbēdinātC2
глагол/ˈapbeːdinaːt/
Перевод
опечалить, огорчить
Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
Причинять (кому-либо) горе; огорчать, печалить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdinu | apbēdinām |
| 2. | apbēdini | apbēdināt |
| 3. | apbēdina | apbēdina |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdināju | apbēdinājām |
| 2. | apbēdināji | apbēdinājāt |
| 3. | apbēdināja | apbēdināja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | apbēdināšu | apbēdināsim |
| 2. | apbēdināsi | apbēdināsiet / apbēdināsit |
| 3. | apbēdinās | apbēdinās |
- Инфинитивapbēdināt
- Повелительноеapbēdini
- Повелительноеapbēdiniet
- Englishto sadden, to grieve
- Українськазасмутити, зажурити
- Lietuviųnuliūdinti, nuskaudinti
- sarūgtinātогорчить
- skumdinātпечалить
Составapbēdināt· bēd
образовано от bēdināt
Однокоренные
bēdīgsпечальный, грустныйbēdīgsbēdaгоре, печальbēdabēdīgiпечально, грустноbēdīgibēdātiesгоревать, печалитьсяbēdātiesnebēdaбеззаботный человек, сорвиголоваnebēdabēdātгоревать, печалитьсяbēdātnebēdnīgsбеззаботный, озорнойnebēdnīgsbezbēdīgsбеззаботный, беспечныйbezbēdīgsbēdubrālisтоварищ по несчастьюbēdubrālisbezbēdīgiбеззаботно, беспечноbezbēdīgisabēdātiesсильно опечалиться, затосковатьsabēdāties