vibrētC2
глагол/ʋˈibreːt/
Перевод
вибрировать
Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
Механически колебаться, дрожать (например, о предмете, конструкции).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējam |
| 2. | vibrē | vibrējat |
| 3. | vibrē | vibrē |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējām |
| 2. | vibrēji | vibrējāt |
| 3. | vibrēja | vibrēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēšu | vibrēsim |
| 2. | vibrēsi | vibrēsiet / vibrēsit |
| 3. | vibrēs | vibrēs |
- Инфинитивvibrēt
- Повелительноеvibrē
- Повелительноеvibrējiet
- Englishto vibrate
- Українськавібрувати
- Lietuviųvibruoti
- trīcētдрожать