vibrētC2
verb/ʋˈibreːt/
Translation
to vibrate
Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
To oscillate, vibrate mechanically (e.g., of an object, a structure).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējam |
| 2. | vibrē | vibrējat |
| 3. | vibrē | vibrē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējām |
| 2. | vibrēji | vibrējāt |
| 3. | vibrēja | vibrēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēšu | vibrēsim |
| 2. | vibrēsi | vibrēsiet / vibrēsit |
| 3. | vibrēs | vibrēs |
- Infinitivevibrēt
- Imperativevibrē
- Imperativevibrējiet
- Русскийвибрировать
- Українськавібрувати
- Lietuviųvibruoti
- trīcētto tremble