vibrētC2
darbības vārds/ʋˈibreːt/
Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējam |
| 2. | vibrē | vibrējat |
| 3. | vibrē | vibrē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēju | vibrējām |
| 2. | vibrēji | vibrējāt |
| 3. | vibrēja | vibrēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | vibrēšu | vibrēsim |
| 2. | vibrēsi | vibrēsiet / vibrēsit |
| 3. | vibrēs | vibrēs |
- Nenoteiksmevibrēt
- Pavēles izteiksmevibrē
- Pavēles izteiksmevibrējiet
- Englishto vibrate
- Русскийвибрировать
- Українськавібрувати
- Lietuviųvibruoti