sveicinātB2
darbības vārds/sʋˈeit͡sinaːt/
Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sveicinu | sveicinām |
| 2. | sveicini | sveicināt |
| 3. | sveicina | sveicina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sveicināju | sveicinājām |
| 2. | sveicināji | sveicinājāt |
| 3. | sveicināja | sveicināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | sveicināšu | sveicināsim |
| 2. | sveicināsi | sveicināsiet / sveicināsit |
| 3. | sveicinās | sveicinās |
- Nenoteiksmesveicināt
- Pavēles izteiksmesveicini
- Pavēles izteiksmesveiciniet
- Englishto greet, to congratulate
- Русскийприветствовать, поздравлять
- Українськавітати
- Lietuviųsveikinti