snuķisC2
существительное/snˈucis/2. склонение · мужской
Перевод
хобот, рыло
Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
Вытянутое, подвижное сращение носа и верхней губы (у млекопитающих, например слонов, мамонтов), например для обоняния, осязания, хватания.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | snuķis | snuķi |
| Ģ | snuķa | snuķu |
| D | snuķim | snuķiem |
| A | snuķi | snuķus |
| L | snuķī | snuķos |
| V | snuķi | snuķi |
- Englishsnout, trunk, proboscis
- Українськахобот, рило
- Lietuviųstraublys, snukis