snuķisC2
noun/snˈucis/2. declension · masculine
Translation
snout, trunk, proboscis
Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
An elongated, mobile fusion of the nose and upper lip (in mammals, e.g. elephants, mammoths), used e.g. for smell, touch, grasping.
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | snuķis | snuķi |
| Ģ | snuķa | snuķu |
| D | snuķim | snuķiem |
| A | snuķi | snuķus |
| L | snuķī | snuķos |
| V | snuķi | snuķi |
- Русскийхобот, рыло
- Українськахобот, рило
- Lietuviųstraublys, snukis