snuķisC2
lietvārds/snˈucis/2. deklinācija · vīriešu
Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | snuķis | snuķi |
| Ģ | snuķa | snuķu |
| D | snuķim | snuķiem |
| A | snuķi | snuķus |
| L | snuķī | snuķos |
| V | snuķi | snuķi |
- Englishsnout, trunk, proboscis
- Русскийхобот, рыло
- Українськахобот, рило
- Lietuviųstraublys, snukis