sintēzeC1
существительное/sˈinteːze/5. склонение · женский
Перевод
синтез
Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
Приём познания действительности, при котором явление, объект изучается, рассматривается в его целостности, во взаимной связи и взаимоотношении его отдельных элементов, частей.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | sintēze | sintēzes |
| Ģ | sintēzes | sintēžu |
| D | sintēzei | sintēzēm |
| A | sintēzi | sintēzes |
| L | sintēzē | sintēzēs |
| V | sintēze / sintēz | sintēzes |
- Englishsynthesis
- Українськасинтез
- Lietuviųsintezė