sintēzeC1
noun/sˈinteːze/5. declension · feminine
Translation
synthesis
Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
A method of cognition of reality in which a phenomenon, an object is studied, examined in its integrity, in the mutual connection and relationship of its individual elements, parts.
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | sintēze | sintēzes |
| Ģ | sintēzes | sintēžu |
| D | sintēzei | sintēzēm |
| A | sintēzi | sintēzes |
| L | sintēzē | sintēzēs |
| V | sintēze / sintēz | sintēzes |
- Русскийсинтез
- Українськасинтез
- Lietuviųsintezė