pierunātC1
глагол/pˈierunaːt/
Перевод
уговорить, убедить
Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
Говоря (побуждая, прося и т. п.), убедить (кого-либо) сделать что-либо; уговорить.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājam |
| 2. | pierunā | pierunājat |
| 3. | pierunā | pierunā |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājām |
| 2. | pierunāji | pierunājāt |
| 3. | pierunāja | pierunāja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāšu | pierunāsim |
| 2. | pierunāsi | pierunāsiet / pierunāsit |
| 3. | pierunās | pierunās |
- Инфинитивpierunāt
- Повелительноеpierunā
- Повелительноеpierunājiet
- Englishto persuade, to talk into
- Українськаумовити, переконати
- Lietuviųįkalbėti, prikalbinti