pierunātC1
veiksmažodis/pˈierunaːt/
Vertimas
įkalbėti, prikalbinti
Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
Kalbant (raginant, prašant ir pan.) įtikinti (ką nors) ką nors padaryti; perkalbėti, įkalbėti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājam |
| 2. | pierunā | pierunājat |
| 3. | pierunā | pierunā |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājām |
| 2. | pierunāji | pierunājāt |
| 3. | pierunāja | pierunāja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāšu | pierunāsim |
| 2. | pierunāsi | pierunāsiet / pierunāsit |
| 3. | pierunās | pierunās |
- Bendratispierunāt
- Liepiamojipierunā
- Liepiamojipierunājiet
- Englishto persuade, to talk into
- Русскийуговорить, убедить
- Українськаумовити, переконати