pierunātC1
darbības vārds/pˈierunaːt/
Runājot (mudinot, lūdzot u. tml.) pārliecināt (kādu), lai ko dara.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājam |
| 2. | pierunā | pierunājat |
| 3. | pierunā | pierunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāju | pierunājām |
| 2. | pierunāji | pierunājāt |
| 3. | pierunāja | pierunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | pierunāšu | pierunāsim |
| 2. | pierunāsi | pierunāsiet / pierunāsit |
| 3. | pierunās | pierunās |
- Nenoteiksmepierunāt
- Pavēles izteiksmepierunā
- Pavēles izteiksmepierunājiet
- Englishto persuade, to talk into
- Русскийуговорить, убедить
- Українськаумовити, переконати
- Lietuviųįkalbėti, prikalbinti