palaimētiesC2
глагол/pˈalaimeːties/
Перевод
посчастливиться, повезти
Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Случиться, произойти (один раз) чему-либо желаемому; повезти, удаться (что-либо сделать, получить), обычно из-за благоприятных обстоятельств, случайности.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējamies |
| 2. | palaimējies | palaimējaties |
| 3. | palaimējas | palaimējas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējāmies |
| 2. | palaimējies | palaimējāties |
| 3. | palaimējās | palaimējās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimēšos | palaimēsimies |
| 2. | palaimēsies | palaimēsieties / palaimēsities |
| 3. | palaimēsies | palaimēsies |
- Инфинитивpalaimēties
- Повелительноеpalaimējies
- Повелительноеpalaimējieties
- Englishto be lucky, to succeed
- Українськапощастити, поталанити
- Lietuviųpasisekti, nusisekti
- patrāpītiesслучайно оказаться