palaimētiesC2
verb/pˈalaimeːties/
Translation
to be lucky, to succeed
Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
To happen, occur (once) to one's wish; to succeed, manage (to do, obtain something), usually due to favourable circumstances, chance.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējamies |
| 2. | palaimējies | palaimējaties |
| 3. | palaimējas | palaimējas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējāmies |
| 2. | palaimējies | palaimējāties |
| 3. | palaimējās | palaimējās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimēšos | palaimēsimies |
| 2. | palaimēsies | palaimēsieties / palaimēsities |
| 3. | palaimēsies | palaimēsies |
- Infinitivepalaimēties
- Imperativepalaimējies
- Imperativepalaimējieties
- Русскийпосчастливиться, повезти
- Українськапощастити, поталанити
- Lietuviųpasisekti, nusisekti
- patrāpītiesto happen to be