palaimētiesC2
darbības vārds/pˈalaimeːties/
Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējamies |
| 2. | palaimējies | palaimējaties |
| 3. | palaimējas | palaimējas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimējos | palaimējāmies |
| 2. | palaimējies | palaimējāties |
| 3. | palaimējās | palaimējās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | palaimēšos | palaimēsimies |
| 2. | palaimēsies | palaimēsieties / palaimēsities |
| 3. | palaimēsies | palaimēsies |
- Nenoteiksmepalaimēties
- Pavēles izteiksmepalaimējies
- Pavēles izteiksmepalaimējieties
- Englishto be lucky, to succeed
- Русскийпосчастливиться, повезти
- Українськапощастити, поталанити
- Lietuviųpasisekti, nusisekti