novirziensC2
іменник/nˈuoʋirziens/1. відміна · чоловічий
Переклад
відхилення, відгалуження
No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
Відмінний від головного, основного напрямку, зазвичай частково, напрямок (про явища в суспільстві).
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | novirziens | novirzieni |
| Ģ | novirziena | novirzienu |
| D | novirzienam | novirzieniem |
| A | novirzienu | novirzienus |
| L | novirzienā | novirzienos |
| V | novirzien | novirzieni |
- Englishdeviation, branch
- Русскийотклонение, ответвление
- Lietuviųnuokrypis, atšaka
- novirzeвідхилення