novirziensC2
noun/nˈuoʋirziens/1. declension · masculine
Translation
deviation, branch
No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
A direction differing, usually partially, from the main, principal direction (of social phenomena).
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | novirziens | novirzieni |
| Ģ | novirziena | novirzienu |
| D | novirzienam | novirzieniem |
| A | novirzienu | novirzienus |
| L | novirzienā | novirzienos |
| V | novirzien | novirzieni |
- Русскийотклонение, ответвление
- Українськавідхилення, відгалуження
- Lietuviųnuokrypis, atšaka
- novirzedeviation