novirziensC2
существительное/nˈuoʋirziens/1. склонение · мужской
Перевод
отклонение, ответвление
No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
Отличающееся от главного, основного направления, обычно частично, направление (о явлениях в обществе).
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | novirziens | novirzieni |
| Ģ | novirziena | novirzienu |
| D | novirzienam | novirzieniem |
| A | novirzienu | novirzienus |
| L | novirzienā | novirzienos |
| V | novirzien | novirzieni |
- Englishdeviation, branch
- Українськавідхилення, відгалуження
- Lietuviųnuokrypis, atšaka
- novirzeотклонение