noklausītC2
глагол/nˈuoklausiːt/
Перевод
послушаться, подслушать
Paklausīt (kādam).
Повиноваться (кому-либо).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | noklausu | noklausām |
| 2. | noklausi | noklausāt |
| 3. | noklausa | noklausa |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | noklausīju | noklausījām |
| 2. | noklausīji | noklausījāt |
| 3. | noklausīja | noklausīja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | noklausīšu | noklausīsim |
| 2. | noklausīsi | noklausīsiet / noklausīsit |
| 3. | noklausīs | noklausīs |
- Инфинитивnoklausīt
- Повелительноеnoklausi
- Повелительноеnoklausiet
- Englishto obey, to overhear
- Українськапослухатися, підслухати
- Lietuviųpaklausyti, išklausyti
- paklausītпослушаться
- noklausītiesпрослушать