izputētC2
verb/ˈizputeːt/
Translation
to go bankrupt, to fall apart
Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
To lose one's farm, property (for example, by becoming unable to settle debts, payments).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputu | izputam |
| 2. | izputi | izputat |
| 3. | izput | izput |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputēju | izputējām |
| 2. | izputēji | izputējāt |
| 3. | izputēja | izputēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izputēšu | izputēsim |
| 2. | izputēsi | izputēsiet / izputēsit |
| 3. | izputēs | izputēs |
- Infinitiveizputēt
- Imperativeizputi
- Imperativeizputiet
- Русскийразориться, развеяться
- Українськазбанкрутувати, розвіятися
- Lietuviųsubankrutuoti, išdulkėti