izputētC2
глагол/ˈizputeːt/
Перевод
разориться, развеяться
Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
Потерять хозяйство, имущество (например, став неспособным погашать долги, платежи).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izputu | izputam |
| 2. | izputi | izputat |
| 3. | izput | izput |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izputēju | izputējām |
| 2. | izputēji | izputējāt |
| 3. | izputēja | izputēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izputēšu | izputēsim |
| 2. | izputēsi | izputēsiet / izputēsit |
| 3. | izputēs | izputēs |
- Инфинитивizputēt
- Повелительноеizputi
- Повелительноеizputiet
- Englishto go bankrupt, to fall apart
- Українськазбанкрутувати, розвіятися
- Lietuviųsubankrutuoti, išdulkėti