izmanītC2
глагол/ˈizmaniːt/
Перевод
заметить, распознать, перехитрить
Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
Выводить или устанавливать (обычно по наитию, по косвенным признакам); догадываться.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanu | izmanām |
| 2. | izmani | izmanāt |
| 3. | izmana | izmana |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīju | izmanījām |
| 2. | izmanīji | izmanījāt |
| 3. | izmanīja | izmanīja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīšu | izmanīsim |
| 2. | izmanīsi | izmanīsiet / izmanīsit |
| 3. | izmanīs | izmanīs |
- Инфинитивizmanīt
- Повелительноеizmani
- Повелительноеizmaniet
- Englishto detect, to notice, to outwit
- Українськапомітити, розпізнати, перехитрити
- Lietuviųpastebėti, perprasti
- nojaustпредчувствовать