izmanītC2
darbības vārds/ˈizmaniːt/
Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanu | izmanām |
| 2. | izmani | izmanāt |
| 3. | izmana | izmana |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīju | izmanījām |
| 2. | izmanīji | izmanījāt |
| 3. | izmanīja | izmanīja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīšu | izmanīsim |
| 2. | izmanīsi | izmanīsiet / izmanīsit |
| 3. | izmanīs | izmanīs |
- Nenoteiksmeizmanīt
- Pavēles izteiksmeizmani
- Pavēles izteiksmeizmaniet
- Englishto detect, to notice, to outwit
- Русскийзаметить, распознать, перехитрить
- Українськапомітити, розпізнати, перехитрити
- Lietuviųpastebėti, perprasti