izmanītC2
veiksmažodis/ˈizmaniːt/
Vertimas
pastebėti, perprasti
Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
Padaryti išvadą ar nustatyti (paprastai nuojauta, pagal netiesioginius požymius); nujausti.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanu | izmanām |
| 2. | izmani | izmanāt |
| 3. | izmana | izmana |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīju | izmanījām |
| 2. | izmanīji | izmanījāt |
| 3. | izmanīja | izmanīja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | izmanīšu | izmanīsim |
| 2. | izmanīsi | izmanīsiet / izmanīsit |
| 3. | izmanīs | izmanīs |
- Bendratisizmanīt
- Liepiamojiizmani
- Liepiamojiizmaniet
- Englishto detect, to notice, to outwit
- Русскийзаметить, распознать, перехитрить
- Українськапомітити, розпізнати, перехитрити
- nojaustnujausti