izjautātC2
verb/ˈizjautaːt/
Translation
to question, to interrogate
Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
To ask (someone) many questions in order to find out something in detail.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izjautāju | izjautājam |
| 2. | izjautā | izjautājat |
| 3. | izjautā | izjautā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izjautāju | izjautājām |
| 2. | izjautāji | izjautājāt |
| 3. | izjautāja | izjautāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izjautāšu | izjautāsim |
| 2. | izjautāsi | izjautāsiet / izjautāsit |
| 3. | izjautās | izjautās |
- Infinitiveizjautāt
- Imperativeizjautā
- Imperativeizjautājiet
- Русскийрасспросить, допросить
- Українськарозпитати, допитати
- Lietuviųišklausinėti, apklausti