izprašņātC2
verb/ˈizpraʃɲaːt/
Translation
to question, to interrogate
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izprašņāju | izprašņājam |
| 2. | izprašņā | izprašņājat |
| 3. | izprašņā | izprašņā |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izprašņāju | izprašņājām |
| 2. | izprašņāji | izprašņājāt |
| 3. | izprašņāja | izprašņāja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izprašņāšu | izprašņāsim |
| 2. | izprašņāsi | izprašņāsiet / izprašņāsit |
| 3. | izprašņās | izprašņās |
- Infinitiveizprašņāt
- Imperativeizprašņā
- Imperativeizprašņājiet
- Русскийрасспросить, выпытать
- Українськарозпитати, вивідати
- Lietuviųišklausinėti, išteirauti