aptrūktC2
darbības vārds/ˈaptruːkt/
Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aptrūkstu | aptrūkstam |
| 2. | aptrūksti | aptrūkstat |
| 3. | aptrūkst | aptrūkst |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aptrūku | aptrūkām |
| 2. | aptrūki | aptrūkāt |
| 3. | aptrūka | aptrūka |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aptrūkšu | aptrūksim |
| 2. | aptrūksi | aptrūksiet / aptrūksit |
| 3. | aptrūks | aptrūks |
- Nenoteiksmeaptrūkt
- Pavēles izteiksmeaptrūksti
- Pavēles izteiksmeaptrūkstiet
- Englishto run out, to run short
- Русскийиссякнуть, недоставать
- Українськавичерпатися, забракнути
- Lietuviųpritrūkti, išsekti