vientuļnieksC2
lietvārds/ʋˈieːntuʎnieks/1. deklinācija · vīriešu
Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | vientuļnieks | vientuļnieki |
| Ģ | vientuļnieka | vientuļnieku |
| D | vientuļniekam | vientuļniekiem |
| A | vientuļnieku | vientuļniekus |
| L | vientuļniekā | vientuļniekos |
| V | vientuļniek | vientuļnieki |
- Englishhermit, recluse
- Русскийотшельник
- Українськасамітник, відлюдник
- Lietuviųatsiskyrėlis