uzmeklētC1
глагол/ˈuzmekleːt/
Перевод
разыскать, найти
Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
Ища, получить, добыть, также вернуть (что-либо нужное, также что-либо потерянное, спрятанное); отыскать(1).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmeklēju | uzmeklējam |
| 2. | uzmeklē | uzmeklējat |
| 3. | uzmeklē | uzmeklē |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmeklēju | uzmeklējām |
| 2. | uzmeklēji | uzmeklējāt |
| 3. | uzmeklēja | uzmeklēja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzmeklēšu | uzmeklēsim |
| 2. | uzmeklēsi | uzmeklēsiet / uzmeklēsit |
| 3. | uzmeklēs | uzmeklēs |
- Инфинитивuzmeklēt
- Повелительноеuzmeklē
- Повелительноеuzmeklējiet
- Englishto look up, to find, to seek out
- Українськарозшукати, відшукати
- Lietuviųsurasti, susirasti