uzbudinātC2
глагол/ˈuzbudinaːt/
Перевод
возбудить, взволновать
Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
Добиться, быть причиной того, что (у кого-либо) возникает возбуждение (1).
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudinu | uzbudinām |
| 2. | uzbudini | uzbudināt |
| 3. | uzbudina | uzbudina |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudināju | uzbudinājām |
| 2. | uzbudināji | uzbudinājāt |
| 3. | uzbudināja | uzbudināja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudināšu | uzbudināsim |
| 2. | uzbudināsi | uzbudināsiet / uzbudināsit |
| 3. | uzbudinās | uzbudinās |
- Инфинитивuzbudināt
- Повелительноеuzbudini
- Повелительноеuzbudiniet
- Englishto excite, to agitate
- Українськазбудити, схвилювати
- Lietuviųsujaudinti, sudirginti