uzbudinātC2
darbības vārds/ˈuzbudinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudinu | uzbudinām |
| 2. | uzbudini | uzbudināt |
| 3. | uzbudina | uzbudina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudināju | uzbudinājām |
| 2. | uzbudināji | uzbudinājāt |
| 3. | uzbudināja | uzbudināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | uzbudināšu | uzbudināsim |
| 2. | uzbudināsi | uzbudināsiet / uzbudināsit |
| 3. | uzbudinās | uzbudinās |
- Nenoteiksmeuzbudināt
- Pavēles izteiksmeuzbudini
- Pavēles izteiksmeuzbudiniet
- Englishto excite, to agitate
- Русскийвозбудить, взволновать
- Українськазбудити, схвилювати
- Lietuviųsujaudinti, sudirginti