tracinātC2
darbības vārds/trˈat͡sinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tracinu | tracinām |
| 2. | tracini | tracināt |
| 3. | tracina | tracina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tracināju | tracinājām |
| 2. | tracināji | tracinājāt |
| 3. | tracināja | tracināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | tracināšu | tracināsim |
| 2. | tracināsi | tracināsiet / tracināsit |
| 3. | tracinās | tracinās |
- Nenoteiksmetracināt
- Pavēles izteiksmetracini
- Pavēles izteiksmetraciniet
- Englishto enrage, to irritate
- Русскийраздражать, бесить
- Українськадратувати, бісити
- Lietuviųerzinti, siutinti