tracinātC2
verb/trˈat͡sinaːt/
Translation
to enrage, to irritate
Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
To cause, be the reason that (a person) becomes agitated, behaves, acts unrestrainedly.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | tracinu | tracinām |
| 2. | tracini | tracināt |
| 3. | tracina | tracina |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | tracināju | tracinājām |
| 2. | tracināji | tracinājāt |
| 3. | tracināja | tracināja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | tracināšu | tracināsim |
| 2. | tracināsi | tracināsiet / tracināsit |
| 3. | tracinās | tracinās |
- Infinitivetracināt
- Imperativetracini
- Imperativetraciniet
- Русскийраздражать, бесить
- Українськадратувати, бісити
- Lietuviųerzinti, siutinti
- besītto annoy