svilinātC2
darbības vārds/sʋˈilinaːt/
Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilinu | svilinām |
| 2. | svilini | svilināt |
| 3. | svilina | svilina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilināju | svilinājām |
| 2. | svilināji | svilinājāt |
| 3. | svilināja | svilināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | svilināšu | svilināsim |
| 2. | svilināsi | svilināsiet / svilināsit |
| 3. | svilinās | svilinās |
- Nenoteiksmesvilināt
- Pavēles izteiksmesvilini
- Pavēles izteiksmesviliniet
- Englishto singe, to scorch
- Русскийпалить, опалять
- Українськаобпалювати, смалити
- Lietuviųsvilinti