svilinātC2

veiksmažodis/sʋˈilinaːt/

Vertimas

svilinti

Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).

Pasiekti, taip pat leisti (pavyzdžiui, priartinant, pridedant ką nors karšto, degančio), kad (kas) stipriai įkaistų, rusentų, taip pat degtų iš paviršiaus paprastai maža liepsna; būti priežastimi to, kad (kas) stipriai kaista, rusena, taip pat dega iš paviršiaus paprastai maža liepsna (apie karštą daiktą, ugnį, liepsnas ir pan.); apsvilinti.

Esamasis

	vns.	dgs.
1.	svilinu	svilinām
2.	svilini	svilināt
3.	svilina	svilina

Būtasis

	vns.	dgs.
1.	svilināju	svilinājām
2.	svilināji	svilinājāt
3.	svilināja	svilināja

Būsimasis

	vns.	dgs.
1.	svilināšu	svilināsim
2.	svilināsi	svilināsiet / svilināsit
3.	svilinās	svilinās

Bendratissvilināt
Liepiamojisvilini
Liepiamojisviliniet

Englishto singe, to scorch
Русскийпалить, опалять
Українськаобпалювати, смалити

dedzinātdeginti