spīguļotC2
глагол/spˈiːɡuʎuot/
Перевод
мерцать, блестеть, искриться
Atstarojot gaismu, mirgot.
Мерцать, отражая свет.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļoju | spīguļojam |
| 2. | spīguļo | spīguļojat |
| 3. | spīguļo | spīguļo |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļoju | spīguļojām |
| 2. | spīguļoji | spīguļojāt |
| 3. | spīguļoja | spīguļoja |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļošu | spīguļosim |
| 2. | spīguļosi | spīguļosiet / spīguļosit |
| 3. | spīguļos | spīguļos |
- Инфинитивspīguļot
- Повелительноеspīguļo
- Повелительноеspīguļojiet
- Englishto glitter, to sparkle, to twinkle
- Українськамерехтіти, блищати, іскритися
- Lietuviųžibėti, mirgėti, spindėti