spīguļotC2
verb/spˈiːɡuʎuot/
Translation
to glitter, to sparkle, to twinkle
Atstarojot gaismu, mirgot.
To shimmer by reflecting light.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļoju | spīguļojam |
| 2. | spīguļo | spīguļojat |
| 3. | spīguļo | spīguļo |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļoju | spīguļojām |
| 2. | spīguļoji | spīguļojāt |
| 3. | spīguļoja | spīguļoja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | spīguļošu | spīguļosim |
| 2. | spīguļosi | spīguļosiet / spīguļosit |
| 3. | spīguļos | spīguļos |
- Infinitivespīguļot
- Imperativespīguļo
- Imperativespīguļojiet
- Русскиймерцать, блестеть, искриться
- Українськамерехтіти, блищати, іскритися
- Lietuviųžibėti, mirgėti, spindėti