simulētC2
verb/sˈimuleːt/
Translation
to simulate
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
To imitate by one's behavior, actions, speech (something nonexistent, for example, an illness, a mental state), usually with the aim of deceiving; to feign.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | simulēju | simulējam |
| 2. | simulē | simulējat |
| 3. | simulē | simulē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | simulēju | simulējām |
| 2. | simulēji | simulējāt |
| 3. | simulēja | simulēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | simulēšu | simulēsim |
| 2. | simulēsi | simulēsiet / simulēsit |
| 3. | simulēs | simulēs |
- Infinitivesimulēt
- Imperativesimulē
- Imperativesimulējiet
- Русскийсимулировать
- Українськасимулювати
- Lietuviųsimuliuoti, imituoti