saklausītC1
darbības vārds/sˈaklausiːt/
Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saklausu | saklausām |
| 2. | saklausi | saklausāt |
| 3. | saklausa | saklausa |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saklausīju | saklausījām |
| 2. | saklausīji | saklausījāt |
| 3. | saklausīja | saklausīja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | saklausīšu | saklausīsim |
| 2. | saklausīsi | saklausīsiet / saklausīsit |
| 3. | saklausīs | saklausīs |
- Nenoteiksmesaklausīt
- Pavēles izteiksmesaklausi
- Pavēles izteiksmesaklausiet
- Englishto catch (sound), to make out
- Русскийрасслышать, уловить
- Українськарозчути, уловити
- Lietuviųišgirsti, nugirsti