rušinātC2
darbības vārds/rˈuʃinaːt/
Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | rušinu | rušinām |
| 2. | rušini | rušināt |
| 3. | rušina | rušina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | rušināju | rušinājām |
| 2. | rušināji | rušinājāt |
| 3. | rušināja | rušināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | rušināšu | rušināsim |
| 2. | rušināsi | rušināsiet / rušināsit |
| 3. | rušinās | rušinās |
- Nenoteiksmerušināt
- Pavēles izteiksmerušini
- Pavēles izteiksmerušiniet
- Englishto dig, to rummage, to poke
- Русскийрыться, копаться, ворошить
- Українськапорпатися, ворушити
- Lietuviųknaisioti, raustis