robežnieksC2
іменник/rˈuobeʒnieks/1. відміна · чоловічий
Переклад
прикордонник
Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
Людина, що живе біля (якогось) кордону, людина, що живе в прикордонній смузі.
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | robežnieks | robežnieki |
| Ģ | robežnieka | robežnieku |
| D | robežniekam | robežniekiem |
| A | robežnieku | robežniekus |
| L | robežniekā | robežniekos |
| V | robežniek | robežnieki |
- Englishborder guard, frontiersman
- Русскийпограничник
- Lietuviųpasienietis
- kaimiņšсусід