robežnieksC2
существительное/rˈuobeʒnieks/1. склонение · мужской
Перевод
пограничник
Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
Человек, живущий у (какой-либо) границы, человек, живущий в пограничной полосе.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | robežnieks | robežnieki |
| Ģ | robežnieka | robežnieku |
| D | robežniekam | robežniekiem |
| A | robežnieku | robežniekus |
| L | robežniekā | robežniekos |
| V | robežniek | robežnieki |
- Englishborder guard, frontiersman
- Українськаприкордонник
- Lietuviųpasienietis
- kaimiņšсосед