pagājībaC2
іменник/pˈaɡaːjiːba/4. відміна · жіночий
Переклад
минуле, минувшина
Tas, kas ir pagājis, bijis; pagātne.
Те, що минуло, було; минуле.
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pagājība | pagājības |
| Ģ | pagājības | pagājību |
| D | pagājībai | pagājībām |
| A | pagājību | pagājības |
| L | pagājībā | pagājībās |
| V | pagājība / pagājīb | pagājības |
- Englishthe past, bygone times
- Русскийпрошлое, былое
- Lietuviųpraeitis, praeities laikai
- pagātneминуле