pagājībaC2
существительное/pˈaɡaːjiːba/4. склонение · женский
Перевод
прошлое, былое
Tas, kas ir pagājis, bijis; pagātne.
То, что прошло, было; прошлое.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | pagājība | pagājības |
| Ģ | pagājības | pagājību |
| D | pagājībai | pagājībām |
| A | pagājību | pagājības |
| L | pagājībā | pagājībās |
| V | pagājība / pagājīb | pagājības |
- Englishthe past, bygone times
- Українськаминуле, минувшина
- Lietuviųpraeitis, praeities laikai
- pagātneпрошлое