nomocītiesC2
darbības vārds/nˈuomuot͡siːties/
Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nomocos / nomokos | nomokāmies / nomocāmies |
| 2. | nomokies / nomocies | nomokāties / nomocāties |
| 3. | nomokās / nomocās | nomokās / nomocās |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nomocījos | nomocījāmies |
| 2. | nomocījies | nomocījāties |
| 3. | nomocījās | nomocījās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | nomocīšos | nomocīsimies |
| 2. | nomocīsies | nomocīsieties / nomocīsities |
| 3. | nomocīsies | nomocīsies |
- Nenoteiksmenomocīties
- Pavēles izteiksmenomokies
- Pavēles izteiksmenomocies
- Pavēles izteiksmenomocieties
- Pavēles izteiksmenomokieties
- Englishto wear oneself out, to suffer
- Русскийизмучиться, намучиться
- Українськанамучитися, намордуватися
- Lietuviųnusikamuoti, išsikankinti