nepaklausībaC2
lietvārds/nˈepaklausiːba/4. deklinācija · sieviešu
Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | nepaklausība | nepaklausības |
| Ģ | nepaklausības | nepaklausību |
| D | nepaklausībai | nepaklausībām |
| A | nepaklausību | nepaklausības |
| L | nepaklausībā | nepaklausībās |
| V | nepaklausība / nepaklausīb | nepaklausības |
- Englishdisobedience
- Русскийнепослушание, неповиновение
- Українськанепослух, непокора
- Lietuviųnepaklusnumas